Atjaunojamā bioenerģija ir ekonomiska un nerada emisiju

Vairākās desmitgadēs biokurināmais, kas tiek ražots no cietās biomasas, ir pierādījis savu efektivitāti un ekonomiskumu, salīdzinot ar importēto enerģiju. Šobrīd visa no atjaunojamās biomasas iegūstamā enerģija ES tiek klasificēta kā emisiju neradoša. No tiem biokurināmā veidiem, kuru izcelsme ir Somija, tikai kūdra tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, un tai ir specifisks emisijas faktors.

Mūsdienās biomasas dedzināšanas sistēmas ir modernas un pilnībā automatizētas. To darbības uzticamība ir līdzvērtīga kurināšanas iekārtām ar naftu, tāpēc tādu enerģijas avotu izmantošana, kā, piemēram, koksnes šķelda vai kūdra, ir patiešām vienkārša un ekonomiska.Ja salīdzinām Somijā siltuma ražošanai biežāk izmantoto bioenerģijas veidu (koksnes šķelda, kūdra, granulas, malka vai graudi) un izplatītāko enerģijas iegūšanas veidu izmaksas gadā, ir viegli saskatīt, cik daudz ekonomiskāka ir Somijas cietā bioenerģija, salīdzinot ar, piemērām, naftu vai elektrību. Pat zemes siltums ir daudz dārgāks, jo lielu daļu no tā kopējām izmaksām veido elektroenerģija.Palokärki kurtuvju sistēmas, ko izstrādāja Biofire Oy, efektīvi izmanto minētos biokurināmā veidus, kas ir daudz ekonomiskāki (koksnes šķelda, kūdra, graudi, granulas). Ja enerģijas koksne (vai graudi) tiek iegūta savā zemē, tā kļūst vēl izdevīgāka.

Piemēram, ņemsim māju ar kopējo platību 250 m² un telpu augstumu 2,7 m. Enerģijas veidu lietderības novērtējums un izmaksas ir ņemtas no Netti data, ko ir sagatavojis Motiva. Piemēram ņemts modernas ēkas enerģijas patēriņš (būvēta 2010. gadā vai vēlāk, http://www.lammitysvertailu.eneuvonta.fi/). Koksnes šķeldas, kūdras un graudu cena ir norādīta tāda, kāda tā bija Kauhajoki dienvidu daļā 2016. gadā. Granulu cena ir norādīta zemākā tirgus cena (175 € / metriskā tonna). Tā kā dažādu enerģijas formu cenas ir atšķirīgas dažādās vietās, vērtību diagrammai ir tikai informatīvs raksturs.